2024.GADA NOVADNIEKU-JUBILĀRU KALENDĀRS
JANVĀRIS
KLEINBERĢIS JĀNIS (1874.g. 4.janv. – 1919.g. 6.dec.) – rakstnieks, žurnālists. Strādājis par mājskolotāju Smiltenē. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 298.-299.lpp.)
SNIPE ARNOLDS (1899.g. 5.janv. – 1978.g. 10.aug.) – Kurzemes artilērijas pulka dižkareivis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Kādu laiku dzīvojis Smiltenē. (Lačplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs : 1995. Jāņa sēta. – 479.-480.lpp.: ģīm.)
VĒRIŅŠ ALDONIS (1929.g. 6.janv – 2020.g. 6.marts) – selekcionārs, zinātnieks, dārznieks, žurnāla „Dārzs un Drava” redaktors. Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme par mūža ieguldījumu Latvijas puķkopības attīstībā, Atzinības Krusta IV šķiras ordenis. Ar zelta medaļu beidzis Smiltenes vidusskolu.
(http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=5512&Itemid=71)
OZOLS OĻĢERTS (1914.g. 6.janv. - 1976.g. 25.jūl.) - kādreizējais Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) rektors, tehnisko zinātņu doktors, Mehānikas katedras dibinātājs un vadītājs. Publicējis apmēram 60 zinātniskus rakstus. Bērnību pavadījis Bānūžu muižā. No 1926.–1928.gadam mācījies Smiltenes draudzes skolā. https://www.lbtu.lv/sites/default/files/2017-08/O_Ozols_Plansetes.pdf
KREBSS JĀNIS (1894.g. 8.janv. – 1942.g.3.aug.) - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, ordenis piešķirts 1921.gadā [LKOK NR.3/532], 3. Jelgavas kājinieku pulka kapteinis. Dzimis Blomes pagasta lauksaimnieku ģimenē. Piedalījies kaujās no Ventas līdz Rīgai, pēc tam cīņās Latgalē. 1941. gada jūnijā apcietināts, deportēts. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942.15. jūlijā piesprieda Krebsam nāvessodu. (Lačplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs : 1995. Jāņa sēta. – 263.lpp.: ģīm.)
DŽINDŽA JĀNIS (1914.g. 18.janv. - 1979.g. 4.okt.) – luterāņu garīdznieks. Kalpojis Smiltenes, Palsmanes draudzē. Apbalvots ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas Zelta krustu. (Latvijas enciklopēdija : Cēsu - Hūrn. - 2.sēj./ projekta vadītāja Irina Tastevena ; galvenais redaktors Heinrihs Jubels. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. – 364.lpp.)
BEITIKS RŪDOLFS (1889.g. 22.janv. – 1926.g. 29.sept.) – 4.Valmieras kājnieku pulka seržants. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Apbalvots 1921.gadā. Dzimis Palsmanes pagastā. Miris Smiltenē. Apbedīts turpat. (Lačplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs : 1995. Jāņa sēta. – 66.lpp.: ģīm.)
LAIVIŅŠ AUGUSTS (1889.g.23.janv. - 1965.g. 6.jūl.) – rakstnieks. Dzimis Palsmanes "Kalnavederēs", mācījies Palsmanes un Gaujienas draudzes skolās. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 344.-345.lpp.)
ĀBELE ĀDOLFS (1889.g. 24.janv. – 1967.g. 2.aug.) – komponists, diriģents, pedagogs, ērģelnieks. Dzimis Blomes pag. (Latvijas enciklopēdija : A – Cēsu. - 1.sēj./ projekta vadītāja Irina Tastevena ; galvenais redaktors Heinrihs Jubels. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. – 17.lpp. : ģīm.)
KRŪMIŅŠ GATIS (1944.g. 29.janv. - 2013.g. 6.marts) – sabiedriskais darbinieks, Smiltenes pilsētas pašvaldība vadītājs no 1990. – 2001.gadam. 2000.gadā apbalvots ar Smiltenes pilsētas Goda medaļu. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 346.lpp.)
MIĶE ANNA (dz. Lezdiņa) (1909.g. 31.janv. – 1990.g. 30.nov.) – sabiedriskā darbiniece, nodaļas vadītāja Valkas apriņķa partijas komitejā. Apbalvota ar Darba Sarkanā Karoga ordeni un ordeni „Goda zīme”. Apglabāta Smiltenes Meža kapos. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 354.lpp.)
FEBRUĀRIS
BARBARS JĀNIS (1929.g. 13.febr. – 1998.g. 9.febr.) – hidrotehniķis. Dzimis Drustu pagastā. Beidzi LLA Hidromeliorācijas fakultāti. 1971.–1984.g. Hidromeliorācijas katedras dekāns. No 1994.gada LLU emerit. docents. (Latvijas enciklopēdija : A – Cēsu. - 1.sēj./ projekta vadītāja Irina Tastevena; galvenais redaktors Heinrihs Jubels. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. – 527.lpp.)
PAVLOVSKIS JĀNIS – (1914.g. 16.febr. - 2000.g. 9.maijs) – no 1962.g. 22.novembra līdz 1964.gada 2.septembrim prāvests Raunas un Smiltenes draudzēs. (Latvijas Romas katoļu priesteri. 1918-1995 / Jānis Cakuls. - Rīga : Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. - 114.-115.lpp.)
KĀRKLIŅŠ JŪLIJS (1889.g. 17.febr. – 1963.g. 7.jūl.) – fotogrāfs Smiltenē. Dzimis Smiltenes muižā. Apbedīts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 344.lpp.)
SLAIDIŅŠ GUNĀRS (1934.g. 17.febr. – 1980.g. 16.sept.) – ķīmiķis. Dzimis Drustos. Mācījies Drustu pamatskolā. Beidzis LVU Ķīmijas fakultāti. Docētājs LVU, Ķīmijas fakultātes dekāns. (Latvijas enciklopēdija : Rojas - Žvīgu – 5. sējums/ galvenā redaktore Sigita Hirša. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. – 236.lpp.: ģīm.)
BIERNIS INDRIĶIS (1894.g. 20.febr. – 1973.g. 28.nov.) - lauksaimniecības mehanizācijas speciālists. Tehnisko zinātņu kandidāts. Dzimis Gatartas pagastā (Latvijas enciklopēdija : A-Cēsu. – 1. sējums/ projekta vadītāja Irina Tastevena; galvenais redaktors Heinrihs Jubels. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. – 662.lpp.)
LEIŠE ĀRIJS (1919.g. 20.febr. - 1980.g. 18.jūl.) – ķirurgs, medicīnas zinātņu kandidāts. Dzimis Smiltenē. (https://timenote.info/lv/Arijs-Leise-20.02.1919)
SPROĢIS PĒTERIS ALEKSANDRS (1894.g. 28.febr. – 1942.g. 29.jūn.) – pulkvedis – leitnants. Strādājis par mājskolotāju Smiltenes pagastā, no 1919.gada strādājis par skolotāju Smiltenes elementārskolā. (Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918 - 1940 : biogrāfiska vārdnīca /Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga : Nordik, 1998.- 435.lpp.: ģīm.)
MARTS
SELGA GUNĀRS (īst.v. Zaķis Gunārs) (1929.g. 4.marts – 1986.g. 25.jūn.) - dzejnieks, literāts. Mācījies Gaujienas vidusskolā (1944–1949). (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 522.lpp.)
PĒTERSONS JĀNIS (1874.g. 14.marts - ?) – Dzimis Gaujienas Mazdukuļos. Tirgotājs Smiltenē. (Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. – 2.izd. – Rīga: MULTINEO, 2006. – 465.lpp.)
KALVELE VELTA (1929.g. 16 marts – 2004.g. 19.febr.) – kultūras darbiniece. Dzimusi Palsmanes pagastā. No 1957.–1988.gadam organizējusi Smiltenes kultūras dzīvi. 1995.gada 17.novembrī apbalvota ar Smiltenes pilsētas Goda medaļu. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 344.lpp.)
GALĒNA VELTA (dz. Loze) (1914.g. 20.marts – 2017.g. 26.marts) - kordiriģente, dziesmu autore. Dzimusi Drustu pagastā. Studējusi Rīgas TK Arvīda Žilinska klavierspēles klasē, kordiriģēšanu pie Pētera Barisona. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, Ameriku.
(http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=24)
PURGALIS KĀRLIS VALDEMĀRS (1899.g. 23.marts – 1966.g. maijs) – 5.Cēsu kājn. pulka kareivis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 6.jūnijā Smiltenē. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta Lejasmāršos. 1945.g. 10.martā arestēts, notiesāts uz 10 gadiem. Atradies nometnē Karagandas apgabalā. Atbrīvots 1955.g. 29.decembrī. Atgriezies Cirgaļu pagastā, strādājis kolhozā, bijis zirgkopis. Apbedīts Aumeisteru kapos. (Lačplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs : 1995. Jāņa sēta. – 423.lpp.: ģīm.)
DUKA LILIJA (1909.g. 23.marts – 1984.g. 1.sept.) – Smiltenes Tautas teātra režisore no 1957.gada. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 337.lpp.)
LIEPIŅŠ JĀNIS (1894.g. 28.marts - ?) – Gaujienas pagasta Markuzu māju īpašnieks un Stārastu māju līdzīpašnieks. 1919.gadā kalpojis Smiltenē kā apriņķa kara komisijas darbvedis. 1919.gadā iestājies nacionālā armijā. 1920.gada pavasarī demobilizēts. Pēc kara no dienesta pārnācis mājās un tūliņ sācis darboties arī vietējā sabiedriskā dzīvē. Bijis pagasta padomes un pagasta tiesas priekšsēdētājs, ilgāku laiku arī Gaujienas mūzikas un dziedāšanas biedrības priekšnieks, piensaimniecības sabiedrības līdzdibinātājs, vēlāk valdes loceklis. (Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928/ P. Krodera redakcijā. - Rīga : Grāmatu Draugs, 1929. – 416.-417.lpp. : portr.)
ZAĻKALNS ERNESTS (1894.g. 29.marts – 1966.g. 18.jūn.) – fotogrāfs. Dzimis Blomes muižā. Mācījies Blomes pamatskolā. Dzīvojis Smiltenē. Apbedīts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 367 .lpp.)
APRĪLIS
HĀGEMEISTERS HEINRIHS GOTHARDS TEODORS (1784.g. [23.marts] 8.apr. – 1845.g. [12.] 24.maijs) – vācbaltiešu muižnieks, tiesnesis. Vecdrustu dzimtkungs. Vecdrustu muižas īpašnieks. No 1814.g. līdz 1820.gadam Drustu draudzes tiesnesis. (Tooms, Viljars. Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca : 1630 personālijas. - Cēsis : Harmonija, 2003. – 136.-137.lpp.)
RUTKIS ALBERTS (1894.g. 12.apr. - ?) – žurnālists, sabiedriskais darbinieks. 1916.gadā, būdams kara komendants Smiltenē, nodibinājis aktieru trupu, orķestri, strēlnieku klubu. Pēc februāra revolūcijas 1917.gadā nodibinājis Smiltenes pašvaldību. (Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928 / P. Krodera redakcijā. Rīga : Grāmatu Draugs, 1929. - 210. lpp. : ģīm.)
Grīnblats Guntars (1924.g. 17.apr. – 2013.g. 12.maijs) – agronoms, lauksaimniecības zinātņu doktors, valsts emeritētais zinātnieks. Pētījis lauksaimniecības kultūru agrotehniku. Dzimis Raunā. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. (https://timenote.info/lv/Guntars-Grinblats)
BIRZE PAULĪNE (arī Rozenberga Paula) (1884.g. 22.aprīlis – 1982.g. 7.oktobris) – ārste. Beigusi Maskavas Universitāti. Bijusi LU hospitālās ķirurģiskās klīnikas katedras asistente. No 1931.g. – Valkas slimnīcas direktore. Otrā pasaules kara laikā bijusi ķirurģe Smiltenē, Līvānos. (Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. – 2.izd. – Rīga: MULTINEO, 2006. – 417.lpp.; https://dizlaudis.mozello.lv/b/birze-pauline/)
EIZENBERGS EDUARDS (1869.g. 22.apr. - ?) - būvamatnieks. Dzimis Smiltenes muižas pārvaldnieka ģimenē. Daudzu slavenu būvju autors: 1. un 2.Rīgas pilsētas slimnīca, Lielās ģildes vidējais nams, Latviešu biedrības nama koka būve, 1906.g. Dziesmu svētku tribīnes. Latvijas Sporta biedrības mūža biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. (Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928/ P. Krodera redakcijā. - Rīga : Grāmatu Draugs, 1929. – 343.lpp.)
MARKVARTS HELMUTS (1894.g. 25.apr. – 1938.g. 6.okt.) - skolotājs, gleznotājs, mākslas kritiķis. Dzimis Drustu pagastā. Mācījās Jēkaba Goldblata gleznošanas un zīmēšanas studijā Pēterburgā. 1918.gadā Markvarts atgriezās Latvijā, strādāja par skolotāju, pēc tam savās lauku mājās pievērsās lauksaimniecībai. Līdztekus turpināja gleznot. Apbedīts Drustu kapos. (Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [enciklopēdija]. 2.sēj./atbild. red. Andris Vilsons. - Rīga : Latvijas Enciklopēdija, 1996. – 102.lpp. : ģīm.)
GODIŅŠ JĀNIS GUNĀRS (1934.g. 25.apr. – 2020.g. 8.nov.) – fotogrāfs. Dzimis Drustu pagasta Gatartā. Mācījies Drustu pamatskolā. Specializējās portretu mākslā un dabas ainavās. Piedalījies fotoizstādēs, publicējis fotogrāfijas presē. (http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=193)
MAIJS
PAIKUNE RUTA (dz. Dūnaine) (1929.g. 2.maijs – 2018.g. 29.janv.) – arhitekte. Dzimusi Smiltenē. (Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [enciklopēdija]. 2.sēj./atbild. red. Andris Vilsons. - Rīga : Latvijas Enciklopēdija, 1996. – [163.]lpp.; https://timenote.info/lv/Ruta-Paikune)
PIEBALGS ALBERTS (1894.g. 7.maijs - 1965.g. 17.nov.) – Smiltenes katoļu draudzes prāvests no 1953.g.– 1956.g. (https://timenote.info/lv/Alberts-Piebalgs)
SĪMANIS KĀRLIS (1914.g. 7.maijs - ?) - dzimis Bilskas pagasta Galeniekos. Mācījies Bilskas pamatskolā, Smiltenes Lauksaimniecības skolā. Bilskas lauksaimniecības biedrības priekšnieks. (Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. – 2.izd. – Rīga: MULTINEO, 2006. – 439.lpp.)
MŪRNIEKS EDUARDS (1909.g. 19.maijs – 1997.g. 3.okt.) – ilggadējs Smiltenes ev. lut. draudzes priekšnieks. Dzimis Bilskas pagastā. 1995.g. apbalvots ar Smiltenes pilsētas Goda medaļu. Apbedīts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 354.lpp.)
SOKOLOVSKIS EMĪLS GEORGS HARMANIS (1819.g. [7.] 19.maijs -1869.g. [31.05.] 12.jūn.) – vācbaltiešu garīdznieks. Studējis Tērbatas universitātē. No 1848.-52.g. bijis mācītājs Lugažos, Valkā un skolotājs Vidzemes skolotāju seminārā. No 1853. līdz 1869.gadam mācītājs Raunā. Lielisks sprediķotājs, laipns un sirsnīgs, rūpējies par draudzes prāta un gara izglītību. Baznīcēniem mācījis garīgas dziesmas. Sarūpējis draudzei divus pa mājām staigājošus skolotājus. Vēlāk ierīkojis Raunas draudzē patstāvīgas pagastskolas: Mārsnēnos, Launkalnā, Veselavā. 1862.g. rīkojis Raunas draudzes 600 gadu pastāvēšanas svētkus. (Tooms, Viljars. Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca : 1630 personālijas. - Cēsis : Harmonija, 2003. – 319.lpp.)
RINGMANIS JĀNIS (1884.g. 26.maijs – 1944.g. sept.) – lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks. Dzimis Smiltenes pagasta „Riņģos”. Beidzis Smiltenes draudzes skolu. Saimniekojis tēva mājās. Bijis Valkas apriņķa valdes loceklis. Dibinājis Smiltenes piensaimnieku sabiedrību, bijis tās ilggadīgs valdes priekšsēdētājs, revīzijas komisijas loceklis. Dibinājis Latvijas piensaimnieku centrālo savienību, bijis pirmās valdes priekšsēdētājs, vēlāk padomes loceklis. Zemnieku savienības Smiltenes nodaļas priekšnieks. No 1942.-1944.g. bijis Smiltenes pilsētas vecākais. Apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 360.lpp.)
EVANS VOLDEMĀRS (1904.g. 27.maijs. – 1997.g. 18.dec.) – žurnālists, skolotājs, komponists. Strādājis par skolotāju Gaujienas vidusskolā (1947.-1956.), ārpus darba skolā vadījis skolēnu kori, ciema iedzīvotāju kori un vīru kvartetu un vairākus duetus. Skolotājs arī Ojāram Vācietim. (https://timenote.info/lv/Voldemars-Evans)
JŪNIJS
DRIPE ANDREJS (1929.g. 5.jūn. - 2013.g. 3.nov.) – rakstnieks, publicists, skolotājs. Strādājis par skolotāju Palsmanes ciema Spaliņu pamatskolā, kur uzrakstījis pirmo grāmatu „Mežciema puikas”. Bijis skolotājs Ķempu septiņgadīgajā skolā un Palsmanes vidusskolā (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 155.-156.lpp.)
BAĶIS EDUARDS (1889.g. 7.jūn. - ?) – 1919.gadā iestājies Ziemeļlatvijas Civilpārvaldes dienestā un rajona agrārlietu pārzinis Smiltenē. 1920.gadā darbojies kā rajona valsts zemju pārzinis. Apbalvots ar Atzinības krustu. (https://timenote.info/lv/Eduards-Bakis)
ŠTRĀLS PĒTERIS (1854.g. 18.jūn. – 1939.g. 19.febr.) – pirmais Smiltenes pilsētas galva, namsaimnieks. Dzimis Blomes pagasta “Birzuļos”. Mācījies Siļķītes pagastskolā, Smiltenes draudzes skolā. Daudz darījis, lai Smiltenei piešķirtu pilsētas tiesības. 1933.gada novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Savu mantu novēlējis labdarīgiem mērķiem: Smiltenes ev. lut. draudzei, namīpašnieku biedrībai un Blomes pagastskolai. Apbedīts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 364.lpp.)
RUTKIS JĀNIS (1959.g. 19.jūn. – 1995.g. 2.maijs) – zemessargs. Aktīvs Atmodas gadu dalībnieks. Smiltenes Vides Aizsardzības kluba dibinātājs. Apbedīts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 361.lpp.)
NĀTRA ELMĀRS (1929.g. 21.jūn. – 2001.g. 10.marts) – ķīmijas skolotājs Smiltenes vidusskolā, Smiltenes novada LTF priekšsēdētājs. 1996.g. 17.nov. apbalvots ar Smiltenes pilsētas Goda medaļu. Apbedīts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 355.lpp.)
ĶIKULIS JĀNIS (1904.g. 22.jūn. – 1970.g. 28.janv.) – aktieris. Apbedīts Smiltenes kapos. (Teātris un kino biogrāfijās/ sast., galv. red. un priekšv. sarakst. M.Niedra ; zin. red. L.Dzene. - 2.sēj. K-Ņ. - Rīga : Preses nams, 2002. – 197.lpp. : ģīm.)
JŪLIJS
CIMZE JĀNIS (1814.g. 3.jūl. – 1881.g. 22.okt.) – pedagogs, pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs, latviešu koru kultūras pamatlicējs. Dzimis Raunas draudzē, beidzis Raunas draudzes skolu. Bijis mājskolotājs Rozes muižā un Smiltenē. Sastādījis krājumu „Dziesmu rota”. (Grāvītis, Oļģerts. Latviešu komponistu biogrāfijas / Oļģerts Grāvītis. - 3.papild., pārstrād. izd. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1956. - 137,[3] lpp.)
ZEGNERS JANIS VILHELMS (1884.g. 5.jūl. – 1933.g. 9.dec.) – gleznotājs, tēlnieks, pedagogs. No 1920. – 1930.gadam - zīmēšanas, mākslas vēstures skolotājs Smiltenes vidusskolā. Apbedīts Smiltenes Vecajos kapos. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 367.lpp.)
ZEIBOTS EDUARDS (1864.g. 7.jūl.– 1897.g. 27.sept.) – dzejnieks. Dzimis Palsmanes muižā. Mācījies vietējā pagastskolā. Savā dzejā turpinājis tautiskā romantisma tradīcijas. Rakstījis arī stāstus. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 655.lpp.)
VĒVERIS EIŽENS (1899.g. 9.jūl. - 1976.g. 8.febr.) – dzejnieks. Strādājis par skolotāju un skolas pārzini Trapenē, Bilskā. 1941.g. strādājis par Valkas apriņķa izglītības nodaļas inspektoru, Latvijas teritoriālā korpusa pulka skolotājs. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 627.lpp.: ģīm.)
BORINCS ARVĪDS (1909.g. 10.jūl. – 1980.g. 5.nov.) – dzejnieks. Mācījies Mežoles pamatskolā, Smiltenes draudzes skolā. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 96.-97.lpp.)
AUSALA MARGARITA (dz. Bebrupe; prec. Pālīte) (1919.g. 13.jūl. - 1991.g. 15.nov.) – dzejniece. Dzimusi Smiltenē, mācījusies Smiltenes ģimnāzijā. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 44.lpp.: ģīm.)
DZIRKALIS ARVĪDS (1899.g. 21.jūl. - 1979.g. 8.nov.) – arhitekts. Dzimis Bilskas pagastā. (Laiks. – Nr.91 (1979, 14.novembris), 7.lpp.; https://timenote.info/lv/Arvids-Dzirkalis)
BRIEDIS PĒTERIS (1894.g. 23.jūl. - 1941.g. 29.jūn.) – pulkvedis - leitnants. Dzimis Drustu pagasta Auļukalna ciema Muižniekos. Beidzis Smiltenes tirdzniecības skolu. Apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni. (Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918 - 1940 : biogrāfiska vārdnīca /Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga : Nordik, 1998.- 122.lpp.: ģīm.)
AUGUSTS
PELCIS PĒTERIS (1864.g. 6.aug. – 1957.g. 2.jūl.) – lauksaimnieks un sabiedrisks darbinieks. Dzimis Smiltenes “Kažaučos”. Mācījies Smiltenes draudzes skolā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 357.lpp.)
ALKA-GAIGALA ELZA (īst. v. Nansija Alka, dzim. Cukura) (1909.g. 16.aug.- 2001.g. 5.jūl.) - dzejniece. Dzimusi Smiltenes pagasta Sileniekos. Mācījusies Smiltenes pagastskolā, beigusi Smiltenes piensaimniecības skolu. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 23.lpp.)
BUŠS LAIMONIS (1919.g. 16.aug. – 1991.g. 13.maijs) – pedagogs. No 1957.g. bijis Smiltenes rajona Tautas izglītības nodaļas vadītājs. 1959.g. iecelts par Valkas rajona Tautas izglītības nodaļas vadītāju, no 1963.-1977.g. – Valkas 1.vidusskolas direktors, strādājis arī par skolotāju. (Mūsu Zeme. - Nr.58 (1991, 18.maijs), 4.lpp.)
BRANTS JĀNIS (1889.g. 17.aug. – 1944.g. 31.marts) – dermatovenerologs. Dzimis Blomes pagasta Drandēs. Apglabāts Smiltenes pilsētas kapos. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (III šķ., 1928.g.) un Atzinības krustu (III šķ., 1938.g.). (Arnis Vīksna. Pa ārstu takām. - Rīga : Avots ; P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, 1990. - 108.-109.lpp. : ģīm.)
DZENĪTIS JĀNIS (1929.g. 30.aug. – 2001.g. 30.nov.) – jurists, valsts darbinieks. Dzimis Gatartas pagastā. Strādājis LPSR prokuratūrā, Augstākās tiesas tiesnesis, LPSR tieslietu ministrs. (Latvijas enciklopēdija : Cēsu - Hūrn. – 2. sējums/ projekta vadītāja Irina Tastevena; galvenais redaktors Heinrihs Jubels. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. – 332.lpp.)
SEPTEMBRIS
GRĀVIS HARIJS (1924.g. 2.sept. – 2013.g. 12.jūn.) – skolotājs, novadpētnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Skolotājs Gaujienas vidusskolā (1952. – 1990.). Sarakstījis grāmatu “Adzele – Gaujiena”, kas veltīta Gaujienas novada vēsturei. Apglabāts Gaujienas kapos.
LAZDIŅŠ ALFRĒDS (1879.g. 11.sept. - ?) - Smiltenes draudzes ārsts. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 349.lpp.)
MELLUPS KĀRLIS (pseidonīmi: Dr.Pigors; J. Drīķenšteins) (1899.g. 16.sept. –?) – feļetonists, fotogrāfs. Dzimis Drustu pagastā.. Rediģējis humoristiski satīriskus žurnālus. Rakstījis satīrisku prozu, dzeju, feļetonus. Izdevis satīras krājumu “Dr. Pigora nerātnā grāmata”, “Vectēva stāsts”. 30.gadu vidū Drustos iekārtojis darbnīcu un kļūst par fotogrāfu. (https://www.literatura.lv/personas/karlis-mellups)
PAULIŅŠ TOMS (1864.g. 20.sept. - 1920.g. 8.apr.) - skolotājs un dzejnieks. Dzimis Blomes pagasta Mežiņos. Vienīgajā dzejoļu krājumā “Jaunības mīlestība” (izdots 1894. gadā) apkopoti galvenokārt sentimentāli mīlestības un dabas dzejoļi. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 437.lpp.)
DANDENS ARVĪDS (1899.g. 20.sept. – 1978.g. 20.marts) – pulkvedis-leitnants. Dzimis Gatartas pagastā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru un Kara skolas Artilērijas nodaļu. 1944.g. nokļuva Vācijā. Izceļoja uz Austrāliju. (Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918 - 1940 : biogrāfiska vārdnīca /Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga : Nordik, 1998.- 140.lpp.: ģīm.)
Elsiņš Eduards (1894.g. 20.sept. – 1984.g. 28.sept.) – Latvijas armijas pulkvedis-leitnants. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Dzimis Raunas pagastā. (Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918 - 1940 : biogrāfiska vārdnīca /Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga : Nordik, 1998.- 159.-160.lpp.: ģīm.)
OKTOBRIS
SĀRUMS MĀRCIS (īst. v. Mārcis Podiņš) (1799.g. 2.okt. [20.okt.]) – 1859.g. 19.jūl. [31.jūl.]) – pirmais zināmais latviešu tautības būvmeistars, Atjaunojis un pārbūvējis baznīcas Vidzemē: Drustos, pilnīgi pārbūvējis Smiltenes baznīcu. 1859.g. Laikabiedru cienīts un ar lielu godu pavadīts pēdējā gaitā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 361.lpp.)
BOKA KRISTĪNE (1889.g. 9.okt. – 1964.g. 3.jūl.) – skolotāja Smiltenes ģimnāzijā (1919.–1962.). Mācījusi matemātiku, algebru, ģeometriju, trigonometriju, kosmogrāfiju. Spēlējusi klavieres, Latvijas neatkarības laikā vadījusi mūzikas pulciņu, bijusi Smiltenes aizsardžu priekšniece un sieviešu līgas apvienības vadītāja. Neatzina padomju laika matemātikas mācību grāmatas un mācību vielu diktēja no galvas – viss bija stingrā loģiskā secībā un labi saprotams. Viņas stundās valdīja nevainojama disciplīna. To nodrošināja skolotājas autoritāte. Mirusi Smiltenē, apbedīta Smiltenes ev.lut. draudzes kapos, ir piemiņas plāksne. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 332.lpp.)
ŠUTKA ALEKSANDRS (1909.g. 9.okt. – 1996.g.5.jūn.) – grafiķis. 1947.gadā viņš nodibināja Trapenes bibliotēku, kur nostrādāja piecus gadus. Aleksandrs Šutka veidoja Trapenes skolas skolēnu literārā pulciņa izdotā žurnāla “Skolas Druva” vāka māksliniecisko noformējumu. (Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [enciklopēdija]. 3.sēj./atbild. red. Anita Vanaga. - Rīga : Latvijas Enciklopēdija, 2000. – 185.lpp.)
Krūklande Milda (1909.g. 14.okt. – 2002.g. 3.marts) – agronome, bioloģe, augstskolu mācībspēks. Ieguvusi Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. Dzimusi Raunas pagastā. (Tooms, Viljars.Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca:1630 personālijas. - Cēsis : Harmonija, 2003. – 189.lpp.)
JANSONS JĒKABS (1884.g. 27.okt. - ?) – inženieris, agronoms. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Dzimis Smiltenes pagastā. (Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. – 2.izd. – Rīga: MULTINEO, 2006. – 214.lpp.)
PALKAVNIEKS JĀNIS (1854.g. 29.okt. - 1906.g. 13.apr.) - revolucionārs. Par iesaistīšanos 1905.g. revolūcijā Gaujienā 1906.g. 20.martā apcietināja un kopā ar dēlu atveda uz Smilteni. 1906.g.13.aprīlī nošauts pie Tepera ezera priedes. Izveidota piemiņas vieta. (1905.gada revolūcija Alūksnes un Smiltenes novadā/ materiāli Voldemāra Caunes sakārtojumā. - Rīgā : Kultūras Balss, 1930. – 92. lpp. : ģīm. - (Latvijas vēstures pētīšanas biedrības raksti ; Nr. 3)
RAŅĶIS JĀNIS (1889.g. 29.okt. – 1945.g. jūn. sāk.) – 2.Ventspils kājnieku pulka seržants. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1923.gadā beidzis Smiltenes valsts piensaimniecības skolu. (Lačplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs : 1995. Jāņa sēta. – 433.lpp.: ģīm.)
NOVEMBRIS
LIEZERE AUSTRA (1924.g. 2.nov. – 2000.g. 30.marts) – skolotāja Smiltenes vidusskolā. Dzimusi Smiltenē. Beigusi Smiltenes vidusskolu. 1996.gada 17.novembrī apbalvota ar Smiltenes pilsētas Goda medaļu. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 350.lpp.)
KALĪTIS ARTURS (1909.g. 3.nov. – 1975.g. 9.sept.) – Smiltenes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1949.g. sept. - 1950.g. dec.). Smiltenes rajona remonta un celtniecības pārvaldes priekšnieks, Smiltenes patērētāju biedrības pārtikas kombināta direktors. Apglabāts Meža kapos. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 343.lpp.)
BRASLIS JĀNIS (1889.g. 19.nov. – 1945.g. 13.sept.) – 2.Cēsu kājnieku pulka karalaika ierēdnis, kapteiņleitnants. Dzimis Smiltenes pag. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Apbalvots 1921.g. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. (Lačplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs : 1995. Jāņa sēta. – 91.lpp.: ģīm.)
Gaiķis Voldemārs Teodors (1839.g. 21.novembris – 1906.g. 6.aprīlis) – skolotājs, ērģelnieks, ķesteris. Dzimis Raunā, Raunas draudzes skolas skolotājs. Apbedīts Raunas kapsētā. (Tooms, Viljars. Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca : 1630 personālijas. - Cēsis : Harmonija, 2003. – 114.lpp.)
DECEMBRIS
Zālīte Pēteris (1864.g. 1.dec. – 1939.g. 18.aug.) – publicists, filozofs, redaktors, pedagogs. Laikrakstu “Mājas viesis”, “Mājas Viesa Mēnešraksts”, “Dienas Lapa” redaktors. Latvijas Universitātes mācībspēks, filozofijas profesors, Saeimas deputāts. Dzimis Raunas pagastā. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 645.lpp.)
JŪGER(I)S PĒTERIS (1909.g. 5.dec. – 1943.g.) – avīzes „Smiltenes Ziņas” redaktors. Sagatavojis un izdevis „Smiltenes un apkārtnes laika grāmatu” 1931.gadam, Smiltenes kalendāru, brošūru „Vadonis pa Smilteni”, 1937.gadā Smiltenes skatu fotoalbūmu. Dzimis Smiltenes pagasta “Kaurēnos”. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 342.lpp.)
SŪCIS JĒKABS (1904.g. 6.dec. - ?) – tiesnesis. Aizsargu bataljona komandieris. Dzimis Smiltenes Kalnasūčos, beidzis Smiltenes ģimnāziju. (Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. – 2.izd. – Rīga: MULTINEO, 2006. – 465.lpp.; (http://biographien.lv/S_dizc.html)
BRAŠŅEVICS ANDREJS (1849.g. 8.dec. – 1898.g. 19.jūl.) – Smiltenes draudzes ārsts. Apglabāts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 332.lpp.)
ŪDRIS ERNESTS (1869.g. 18.dec. – 1958.g.) – skolotājs un mūzikas darbinieks. Mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kur apguvis klavieru un ērģeļu spēli, kā arī harmonijas mācību. No 1893.-1896.g. bijis tautskolotājs Palsmanes draudzes skolā. Komponējis kora un solo dziesmas, darbus orķestrim un klavierēm, izdevis dziesmu krājumus.
(https://www.lmic.lv/lv/muziki/ernests-udris-2673#album)
(http://biblioteka.valka.lv/lv/novadpetnieciba/novadnieki-1/uu)
Šmits Pēteris (1869.g. 25.dec. – 1938.g. 5.jūl.) – folklorists, valodnieks, etnogrāfs. Dzimis Raunas pagastā. Mācījies Raunas pagastskolā, Raunas draudzes skolā. Studējis Maskavas universitātē un Pēterburgas universitātē, papildinājis zināšanas Pekinas universitātē. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - 2.pārstr. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 580.-581.lpp.: ģīm.)
BĒRENS GOTLĪBS (? - 1892.g. 18.aug.) – Bānūžu muižas īpašnieks. Smiltenes muižas pārvaldnieks Līvena laikā. Smiltenes draudzes tiesnesis. Dāvinājis lielus kapitālus Smiltenes draudzei, skolai un nabagajiem. Apglabāts Smiltenes kapsētā Bērensa kapličā. (Juris Zušmanis. Smiltene : laiki un likteņi. - [B.v.] : Smiltenes TV, 2004. – 331.lpp.)
KLEPERS IMANTS (1929.g. – 1969.g. 22.aug.) – žurnālists. Dzimis Smiltenē. Smiltene rajona avīzes „Padomju Smiltene” redaktora vietnieks, žurnālu “Liesma” (1964.g.), “Zvaigzne”( 1967.g.) galvenais redaktors. (https://timenote.info/lv/Imants-Klepers)
